lamentaturus - Wiktionary, the free dictionary
Latin
Etymology
Future active participle of lāmentō.
Participle
lāmentātūrus (feminine lāmentātūra, neuter lāmentātūrum); first/second-declension participle
- about to lament
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | lāmentātūrus | lāmentātūra | lāmentātūrum | lāmentātūrī | lāmentātūrae | lāmentātūra | |
| Genitive | lāmentātūrī | lāmentātūrae | lāmentātūrī | lāmentātūrōrum | lāmentātūrārum | lāmentātūrōrum | |
| Dative | lāmentātūrō | lāmentātūrō | lāmentātūrīs | ||||
| Accusative | lāmentātūrum | lāmentātūram | lāmentātūrum | lāmentātūrōs | lāmentātūrās | lāmentātūra | |
| Ablative | lāmentātūrō | lāmentātūrā | lāmentātūrō | lāmentātūrīs | |||
| Vocative | lāmentātūre | lāmentātūra | lāmentātūrum | lāmentātūrī | lāmentātūrae | lāmentātūra | |