vienskaitlis - Wiktionary, the free dictionary


Article Images

From vien +‎ skaitlis, a calque of German Einzahl.[1]

vienskaitlis m (2nd declension)

  1. (grammar) singular
    Lietvārdi var būt locīti gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī. ― Nouns can be inflected both in the singular and in the plural.

Declension of vienskaitlis (2nd declension)

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “skaitīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN